Dabaszinību stundās mācījāmies par dzīvo dabu – pētījām kokus skolas apkārtnē, iepazinām Latvijā izplatītākos augus un dzīvniekus. Dizaina un tehnoloģiju stundās veidojām darbus no koku lapām. To visu paveicot, bijām gana gudri, lai 18.oktobrī dotos Skolas somas ekskursijā uz Tērvetes dabas parku.
Tur mūs visus sagaidīja gide Ieva. Ar lielu prieku sēdāmies Pasaku bānītī, kas mūs aizvizināja uz Zaļo klasi. Kā jau klasē ienākot, vispirms bija jāsasveicinās, šoreiz ar mežu, ar meža Zaļo klasi. Ieva mūs iemācīja to izdarīt–vispirms nepieciešams saberzēt plaukstas, pielikt tās pie vaigiem, lai sajustu, ka plaukstas siltas, tad pielikt vienu plaukstu pie zemes un turēt tik ilgi līdz siltums no plaukstas pāriet uz zemi un sasilda gabaliņu zem plaukstas. Tas bija emocionāls brīdis un mums visiem ļoti patika.
Apskatījām meža trīs stāvus.
Lepojamies ar to , ka daudz ko jau zinājām. Pratām atpazīt kokus, to lapas, augļus un gandrīz visas sēklas. Brīnījāmies par bērza sīksīkajām sēkliņām un vienīgā lapu koka- alkšņa mazajiem čiekuriņiem. Atpazinām dzīvniekus. Ieraudzījām cik milzīgs var izaugt ozols, kā skaitīt koka nodzīvotos gadus, cik maza ir zebiekste un bebru bērniņš, cik liels zaķis. Gidi pārsteidza mūsu Māras piedāvātais – bebrs ar savu asti pliķē pa ūdeni, lai brīdinātu citus bebrus par briesmām. Gide teica, ka vienmēr domājusi kā nosaukt šo bebra astes sišanu pa ūdeni. Tagad zinās – pliķē pa ūdeni. Aplūkojām dzeņa kalumus kokā un atlietas dzīvnieku pēdas. Uzzinājām kā sauc aļņu, stirnu un mežacūku tēti, mammu, bērnus.
Pabeiguši nodarbību Zaļajā klasē un pateikuši paldies gidei Ievai, devāmies uz rūķu pilsētu “Čiekure”. Pilsētiņa mūs visus pārsteidza ar saviem košajiem namiņiem, bruģētajiem celiņiem un krāšņajiem ziedu stādījumiem. Izstaigājām atvērtos namiņus, papusdienojām un steidzāmies uz Rūķīšu mežu. Aplūkojām mazos koka namiņus un priecājāmies par to, ka lielā vētra nav tos izpostījusi…… un devāmies uz mājām.
Pirms skolēnu brīvdienām pārrunājām un apkopojām Tērvetē piedzīvoto. Secinājām, ka lielākā daļa no mūsu prognozētajiem darbiem Zaļajā klasē piepildījās. No skolēnu rakstu darbiem sapratām , ka visiem patika braukt ar Pasaku bānīti, sasveicināties ar Zaļo klasi, ieraudzīt dzīvniekus, izpriecāties Rūķu pilsētiņā un Rūķu mežā.
No skolēnu darbiem.
Es ieraudzīju, cik maza ir zebiekste. Varēju salīdzināt brieža un stirnas ragus. Arta
Man patika no koka izgatavotās dzīvnieku un rūķīšu figūras. Mani pārsteidza seska un āpša izskats. Marta M.
Mani pārsteidza mežacūkas kažoks, bebra zobi. Kristiāns
Mani pārsteidza dzīvnieku izbāzeņi. Tie bija kā īsti. Nedomāju, ka zaķis var būt tik liels. Marta D.
Uzzināju, ka ir gan lieli, gan mazi plēsēji. Jānis
Jocīgi, ka dzenis un sīlis slēpj barību un ne vienmēr to atrod. Stefānija.
Interesanti bija salīdzināt dzīvnieku ķepu garumus. Māra
Pēc brīvdienām pārrunāsim to, ko izlasījām Rūķu lūgšanā.
RŪĶU LŪGŠANA
Meža māt, dāvā Cilvēkam spēju paraudzīties uz pasauli mūsu acīm. Tad viņš sapratīs, ka puķu smaržu var ieelpot ziedus nenoplūcot, ka putnu dziesmas ausij tīkamākas nekā skaļi trokšņi, ka ikvienam sāp, ja tam dara pāri.
Meža māt, dāvā Cilvēka garam saplaukušu asnu svaigo elpu, dvēselei- cīruļu skanīgo prieku, kājām – stirniņas vieglos soļus, rokām – tauriņu vieglos glāstus, sirdij- saulītes silto mīļumu.
Tad Cilvēks būs mūsu brālis un mēs viņam kļūsim redzami.
……Un varbūt tas piepildīsies Ziemassvētku gaidīšanas laikā …….
- klašu audzinātājas A. Čerpinska, I. Ieveniece
