Sapņot lielus sapņus.

Sapņot lielus sapņus un izvirzīt mērķus, kuri spēj pilnveidot, liek augt un sasniegt virsotnes. To mēs protam lieliski, – gan Vecumnieku vidusskolas meiteņu koris, gan zēnu koris. Ir tā lielā sajūta, ka gatavojamies, kam maģiskam, bet tad… Tad pasaule tiek “apstādināta”, viss apstājas! Un, jā! Vienā brīdī pat šķiet, ka izsapņotie sapņi paliek tikai sapņi, kuri nepiepildīsies. Tieši šāds bijis šis dīvainais “covid laiks”, kurš bijis pilns izaicinājumu, licis uzdot tik daudz jautājumu un pārdomāt arī fundamentālas lietas.

   Neapšaubāmi, daudzas lietas tagad nevar notikt tā, kā esam pieraduši, ka tas notiek, mums jāpielāgojas un jābūt elastīgiem. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums ir veidot Skolēnu Dziesmu un deju svētkus e-vidē. Protams, piedalīšanās klātienē un baudot milzīgo kopības sajūtu ir Dziesmu svētku būtībā, bet šajā laikā esam sapratuši, ka dziesma un mūzika mūs vieno. To būtību varam uztvert arī esot attālināti, svētkus varam svinēt arī tad, kad neesam plecu pie pleca, jo tāda ir koristu un dziedātāju dvēsele – būt kopā arī tad, ja neesam blakus. Vecumnieku vidusskolas 5.- 12. kl. meiteņu koris un Vecumnieku vidusskolas zēnu koris nav sēdējuši maliņā un rokas klēpī salikuši. Viņi būs kopā un būs daļa no XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerta video filmas “Dziesmu Bērns”. Mācību gada izskaņā sanācām visi kopā, lai nofilmētu video materiālus, kuri atspoguļo mūsu būtību. Vecumnieku vidusskolas dziedātāji turpina sapņot, būt kopā ar pārējiem svētku dalībniekiem no visas Latvijas, jo dziesmā ir spēks.

   Paldies maniem mīļajiem koristiem un koristu vecākiem par tik lielo sapratni un atbalstu. Milzīgs paldies Vecumnieku vidusskolas vadībai par nebeidzamu līdzās būšanu. Liela pateicība ikvienam, kurš palīdzēja video materiāla veidošanā.

Sirsnīgs paldies Vecumnieku novada domei par mūsu mazā sapņa piepildīšanu – aizbraukt visiem koristiem uz Mežaparka estrādi un sajust to maģiju.

Vecumnieku vidusskolas mūzikas skolotāja ZAIGA JĒGERE.

Alternatīva diena Vecumnieku vidusskolas pirmsskolā

Pavasarim neierasti garās un aukstās lietavas pirmsskolas darba plānā ieviesa savas korekcijas. Tāpat kā Covid – 19 epidemioloģiskie ierobežojumi. Vairākkārt atlikta, pārplānotā un mainītā sporta diena tomēr notika. Patiesība tās bija divas – Kalna ielā un Liepu ielas filiālē, katra attiecīgi 25. un 28. maijā. Šādos apstākļos organizēt sporta dienu nudien nav vienkārši. Bērni šajā dienā vēlas sanākt kopā, izkustēties un gūt pozitīvas emocijas, bet pār plecu joprojām glūn pandēmija ar visām no tās izrietošajām sekām.  Un tomēr pozitīvās emocijas bija! Šoreiz sporta dienu organizējām kā alternatīvo dienu, kas paredz kompleksu sasniedzamo rezultātu. Tātad ietver ne tikai prasmes un zināšanas, bet arī vērtības un ieradumus.

Pirmsskolas vecuma bērniem ļoti iecienīta aktivitāte ir “dārgumu medības”. Šo formātu izmantojām par pamatu iekļaujot tajā dažādus uzdevumus – pārvietošanos vidē, priekšmetu pārvietošanu, zināšanas par veselīgu uzturu, sadarbību, veidojot mandalu no dabas materiāliem. Pēc nelielas iesildīšanās katra grupa saņēma karti un norādes, kur jādodas un kāds uzdevums jāveic. Kopā katra grupa saņēma 6 norādes. Saliekot šīs norādes, veidojās karte, kura norādīja “apslēpto dārgumu” atrašanās vietu.

Lai novērstu pulcēšanos, grupas pārvietojās pa dažādiem maršrutiem. Šāds scenārijs bija iespējams pateicoties atsaucīgiem kolēģiem. Plānošanā un īstenošanā iesaistījās arī pirmsskolas vadītāja, medmāsa, logopēde, skolas dežurante un mūzikas skolotāja. Bērni kopīgi ar skolotājiem bija sagatavojuši atpazīšanās zīmes, komandas saukli un apguvuši iesildošo vingrojumu kompleksu.

Savukārt, 1. posma bērniem (1,5-3 gadi)  pēc iesildīšanās mūzikas pavadībā, bija jāveic šķēršļu josla ar dažādām fiziskajām aktivitātēm- rāpošana, lekšana, skriešana, mešana.  Šķēršļu joslas beigās bērnus sagaidīja krāsains “izpletnis” zem kur slēpās salds pārsteigums.

Pateicoties saulainajam laikam, alternatīvā diena izvērtās jautrā pasākumā.  Neviens scenārijs nedarbojas, ja skolotājs kā īsts burvis, to nepadara par īstenību. Spriežot pēc pozitīvajām atsauksmēm šoreiz tas izdevās.

 Paldies bērniem un kolēģiem par azartisko piedalīšanos!

Sporta skolotāja Ina

Baltijas jūras projekta nometne “Globālās pilsonības izglītība”

Nometne norisinājās no 4. līdz 7. maijam, piedaloties aptuveni 70 dalībniekiem no Baltijas jūras reģiona valstīm, ieskaitot dalībniekus no Krievijas. Katru dienu no apm. 9:30 līdz 18:00 tika rīkotas virtuālas “stacijas”, kurās apspriedām un izzinājām tēmas par klimata pārmaiņām, ekosistēmām, Černobiļas sprādziena ietekmi uz vidi u.c. Nodarbības norisinājās, izmantojot lietotni Zoom. Nodarbību laikā bija atvērts projekts “36-hour BioBlitz around the Baltic Sea (4-6May, 2021)” kurā dalībnieki, to skaitā es, ievērojot distanci, izpētīja savu apkārtni un meklēja dažnedažādas augu, dzīvnieku, kukaiņu sugas, projekta beigās tika paziņoti uzvarētāji un pirmo vietu ieguva viena no cittautu klasēm, indivīdu starpā  pirmo vietu ieguvu es pati. Staciju laikā tikām sadalīti pa mazām grupām, lai “salauztu klusumu” un iepazītu cittautiešus. Man bija ļoti interesanti un ļoti patika, jo, lai arī nebija klātienes nometne, tā bija laba iespēja, arī pandēmijas laikā, iepazīt jaunus cilvēkus, kam interesē kas vairāk par sociālajiem tīkliem. Virtuālās nometnes gaitā uzzināju par vēl vienu starptautisku projektu “Estonian Model United Nations 2021”, kas saistīts ar debatēšanu, globāliem apstākļiem u.c. līdzīgiem tematiem, par ko tika rīkota nometne, un pieteicos dalībai. Ar daļu no nometnes dalībniekiem vēl joprojām esam kontaktā – tika izveidotas Telegram un Instagram grupas, saziņas turpmākai nodrošināšanai. Šī bija ļoti laba iespēja vairāk izzināt tēmu par klimatu un globālām problēmām, kā arī iegūt iespēju debatēt ar citiem un iepazīt jaunus cilvēkus. Ja man nākamgad būs iespēja piedalīties šāda tipa nometnē klātienē vai virtuāli, noteikti piedalīšos!

ČELSIJA VIKTORIJA GERIKA, 9.a klases skolniece.

Sākumskolas skolotāju sadarbības projekts

 5.05.2021. notika kārtējā Vecumnieku vidusskolas, Ropažu vidusskolas un Ikšķiles vidusskolas sadarbības projekta aktivitāte-  sākumskolas skolotāju pieredzes apmaiņas tikšanās ZOOM vidē.

 Šajā reizē tikās 4.klašu skolotājas un dalījās savos pieredzes stāstos.  Protams, lielu daļu pieredzes stāstu bija par attālinātās mācīšanas organizēšanu, kā mācību stundu padarīt dinamisku, aktīvu, bērncentrētu.  Pedagogi stāstīja par pieredzi, lietojot programmas socrative.com; nearpod.com; mentimeter.com; izmantojot Google Classroom  un MS TEAMS iespējas.  Īpaša tēma šajā tikšanās reize bija  starppriekšmetu un starpdisciplinārie projekti, jo jaunā standarta īstenošanā pedagogi veido mācību stundas, kurās ir uzdevumus, kas ietver sevī vairāku mācību priekšmetu sasniedzamos rezultātus . Skolotājas runāja par matemātikas un latviešu valodas, dabaszinību un vizuālās mākslas, sporta un vizuālās mākslas  projektiem.

 4. a klases audzinātāja Ina Sirmoviča dalījās pieredzē, kā izmanto jaunās mācību priekšmetu programmas, kā pilnveido piedāvātos Skola 2030 materiālus.  Kolēģi augstu novērtēja stāstu par starpdisciplināro projektu “Laika līnija”, kas tapa, mācoties jauno priekšmetu sociālās zinības un vēsture. 

  Pateicoties ZOOM iespējām, šajā tikšanās reizē bija arī viesi no Gulbenes vidusskolas, Mālpils vidusskolas, Baldones vidusskolas.

  Sadarbība turpināsies un augustā pedagogi tiksies, lai runātu par kopīgu mācību satura  plānošanu, kā to vislabāk un efektīvāk realizēt skolā. 

Direktora vietniece sākumskola Rolanda Ķiņķevska

Jaunas iespējas ģeogrāfijas priekšmetam.

Mūsdienās nevienam vairs nav šaubu par digitālās kompetences attīstības nepieciešamību. Apgūstot jauno mācību saturu vidusskolā, esam pievienojušies arī Eiropas ĢIS (ģeogrāfisko informācijas sistēmu) skolu programmai, kas skolēniem un skolotājiem  ļauj izmantot plašas iespējas digitālo prasmju apgūšanā. Ģeogrāfijas stundās, izmantojot ArcGis programmatūru, skolēni veido interaktīvas kartes. Vairāk>>

Sākas skolu sadarbības projekts.

24. 03.3021. iesākās kopējs Vecumnieku vidusskolas, Ropažu vidusskolas un Ikšķiles vidusskolas sadarbības projekts-  sākumskolas skolotāju pieredzes apmaiņas tikšanās ZOOM vidē, kuram jau pašā sākumā pievienojās Mālpils vidusskolas, Baldones vidusskolas un A.Upīša Skrīveru vidusskolas 1.klašu pedagoģes.

 Šogad, uzsākot īstenot jauno mācību saturu 1., 4., 10.klasēs, mūsu skolas skolotāji bija sagatavojušies, jo 2 gadu mācības projektā Skola 2030 sniedza pamatīgu pamatu izpratnē par jauno kompetencēs balstīto mācību saturu.  Taču, tāpat kā dzīvē, arī profesionālajā jomā vieglāk ir augt kopā ar līdzīgi domājošiem- 24. martā ZOOM vidē  20 sākumskolas skolotājas sarunājās par satura plānošanu, efektīvu un jēgpilnu mācīšanos, Skola 2030 piedāvāto materiālu izmantošanu, dažādu IT izmantošanu klātienes un arī attālinātās mācīšanās laikā.  

 Satikšanās bija vērtīga ar to, ka šajā ierobežojumu laikā bija iespējas tikties dažādu skolu skolotājiem un dalīties konkrētā pieredzē, ieviešot jauno pamatizglītības standartu. Ideju bija daudz un tās tiks apvienotas  kopīgotā pieredzes materiālu dokumentā.

 Nākošā sadarbības projekta tikšanās 28. aprīlī plānota 4.klašu skolotājiem.  

Direktora vietniece sākumskolā Rolanda Ķiņķevska

Pasaules ūdens dienu atzīmējot.

  Pasaules ūdens dienu atzīmējot, vizuālās mākslas skolotāja Anda Sproģe aicināja 11.klases skolēnus vērot un fotografēt Latvijas ūdensputnus, pēc tam tos arī attēlojot zīmējumos. Zīmējumi tapa dažādās tehnikās- akvarelis, guašas un arī datorprogrammas  tika ņemtas palīgā, lai radītu brīnišķīgus darbus, ar dažiem varat iepazīties: https://padlet.com/ingridatamane8/8ftiidgxly0jhgr8

  9.a klases skolēni latviešu valodas stundās kopā ar skolotāju Solveigu Vītolu pētīja frazeoloģismus par ūdens tēmu un rakstīja stāstus, lai atklātu šo teicienu īsteno nozīmi. Te varam arī izlasīt Kristera Balcera stāstu:

Ne uguns, ne ūdens tos nevar šķirt.

Līlande. Tā ir saliņa, ko apdzīvo ļoti sena tauta – šamaši. Viņi ir izdzīvojuši, pateicoties lielajai miglai, kas apsedz salu. Tā iemesla dēļ neviens nav atradis šo saliņu. Uz salas dzīvo apmēram 10 ģimenes, visi ir draudzīgi un vienmēr viens otram grib pašu labāko.

Kā jau katrai ģimenei, viņiem visiem ir bērni, kādam vairāk, kādam mazāk. Taču Litoniešu un Lamāniešu ģimenes puikas – Ezra un Jēkabs- ir uz salas jautrākie puikas. Viņi jau kopš pašas piedzimšanas ir bijuši ļoti labi draugi. Tiek teikts, ka viņi pat esot piedzimuši vienā un tajā pašā dienā.

Tagad puikām ir jau 10 gadi, un viņiem prāts sāk vilkt uz palaidnībām. Nav retums, ka viņi sastrādā kādu joku ar citiem iedzīvotājiem.  Protams, iedzīvotāji viņiem piedod, jo viņi nepaliek dusmīgi uz ilgu laiku.

Kādu dienu puikas netīšām no klints malas nogrūda milzīgu akmeni, kas izraisīja milzīgu vilni. Tā  rezultātā migla sāka lēnām izzust. Puikas jau saprata, ka izdarīja kaut ko sliktu. Kas par sagadīšanos, tieši tajā brīdī pie salas centās nokļūt pirāti, jo vēlējās iznīdēt šo tautu. Pirāti uz viņiem šāva ar lielgabaliem, ar uguns bultām, ar visu, kas viņiem bija. Beidzoties munīcijai, pirāti skrēja ar zobeniem, gatavi visus nobeigt. Bet viņus sagaidīja liels pārsteigums. Puikas ,sadevušies rokās, bļāva uz pirātiem: “Šī ir mūsu zeme, un mēs to sargāsim! Šī ir mūsu zeme, un mēs to sargāsim!” Pa to laiku pārējie iedzīvotāji apmētāja pirātus ar akmeņiem.

Pirāti muka prom, jo saprata, ka nekas neiznāks. Iedzīvotājiem izdevās dažus pirātus noķert, un viņi tos  vēlāk plānoja sodīt. Puikas bija gatavi darīt visu, lai pasargātu savas mājas. Vēlāk atkal parādījās migla, un sala kļuva neredzama. Šie puikas bija pierādījuši to, ka ne uguns, ne ūdens tos nevar šķirt.

   9.b klases skolēni ar klases audzinātāju Andu Kuzmu vides izglītībā laiku veltīja, lai novērtētu ūdens nozīmi savā ikdienā, domājot, ko ūdens nozīmē mūsu mājā, skolā un ikdienā, savas atziņas skolēni veidoja video stāstos.

   Angļu valodas stundās 6.a un 6.b klases skolēni kopā ar skolotāju Ivetu Klīdzēju, domājot par šī gada Pasaules ūdens dienas tēmu ”Novērtē ūdeni!”, devās pastaigā gar ūdeņiem savā apkārtnē, klausījās un vēroja, kā ūdens izskatās un kā tas skan. Skolēni izvēlējās ūdens tilpnes, kas katram  šķita pievilcīgas. Tās bija katram atšķirīgas – Mēmele, meža strauts, ezers, Mergupe, Daugava,Nereta, Raunas Staburags. Katrs mēģināja izjust, kāda ir apkārtnes atmosfēra ar ūdeni, domāja un angļu valodā aprakstīja, ko man nozīmē ūdens, kāpēc tas man ir nozīmīgs, ko ūdens nozīmē manā mājā, skolā un dzīvajiem organismiem manā apkārtnē un ko es gribētu mainīt attiecībā uz ūdeni savā apdzīvotā vietā. Nofotografētos attēlus kopā ar atbildēm uz jautājumiem angļu valodā publicējām uz klases Padlet sienas. Galvenie skolēnu secinājumi ir tādi, ka ūdens ir visas dzīvības pamatā, mēs to izmantojam mājsaimniecībā, mājdzīvnieku, atpūtas un ražošanas vajadzībām, kā piemēram lauksaimniecībā mūsu iemīļotāko augļu un dārzeņu audzēšanā. Mājās un skolā ūdens tiek izmantots ļoti plaši, gan uzturā un ēdiena gatavošanā, gan uzkopšanā, atpūtas un higiēnas vajadzībām. Ūdens mums dod spēku un enerģiju. Saldūdens resursi dažās pasaules vietās katastrofāli pietrūkst, un tādēļ tie ir jātaupa, cenšoties saglabāt tīras un nepiesārņotas vietējās ūdenstilpnes.

6.a klases projekta rezultāti pieejami šajā saitē

https://padlet.com/ivetaklidzeja/1najgzqaeu1asn3c

6.b klases projekta rezultāti pieejami šajā saitē

https://padlet.com/ivetaklidzeja/t4fclv0h5bpcnhp7

 Savukārt 9.a un 9.b klases skolēni angļu valodas stundā apkopoja sakāmvārdus, idiomātiskus izteicienus un dažādus citātus par ūdeni. Šādi izteicieni ir interesanta valodas daļa. Katrā izteicienā ir savs vēstījums, to apgūšana paplašina valodas zināšanas  un lietošana pauž runātāja valodas bagātību. Nereti, lai šādas frāzes saprastu, nepieciešams ass prāts un iztēle. Atklājām vairākus interesantus idiomātisko izteicienu piemērus, kas skan līdzīgi arī latviešu valodā: to make waves (burtiski tulkojot, “radīt viļņus” jeb problēmas), togo with the flow – peldēt pa straumi; to keep your head above the water – turēt galvu virs ūdens, izdzīvot. Atradām dažādus autoru citātus, piemēram, amerikāņu antropologs un dabas literatūras rakstnieks Loren Eiseley ir rakstījis: If there is magic on this planet, it is contained in water – Ja uz šīs planētas ir brīnums, tad tas ir ūdenī. Savukārt amerikāņu rakstnieks Raymond Carver teicis tā: “The places where water comes together with other water. Those places stand out in my mind like holy places” – Tādas vietas, kur ūdens sanāk kopā ar citu ūdeni, man šķiet svētas. Dabas aizsardzības aktīvists David Brower ir teicis šādi: “We must begin thinking like a river if we are to leave a legacy of beauty and life for future generations” – Mums ir jāsāk domāt kā upei, ja nākamajām paaudzēm vēlamies atstāt skaistuma un dzīves mantojumu.

Mūsu darba galarezultāti pieejami saitēs https://vecumniekilv.sharepoint.com/:w:/s/VVSK9.banguv/EXU4MPnL015AhNOwPYTOKMkBwf_bYcBIHS_EMGleaQp1aA?e=JcvcxH

https://vecumniekilv.sharepoint.com/:w:/s/VVSK9.aklaseanguv/EdeYUYJXTyJPhQhcJQfn_z8BaTEhVfyZZ-7w3Bq8vPsaKA?e=qfjSxr

Ingrīda Tamane, ģeogrāfijas skolotāja,

Baltijas jūras projekta koordinatore skolā

Kārtība ārtelpu nodarbību organizēšanā Vecumnieku vidusskolā 5.-12.klasēm.

1. Ārtelpu nodarbības ir mācību  procesa daļa, pedagogs vai pedagogu grupa tās plāno, kopīgajā nedēļas plānojumā norādot laiku, tematu, skolēniem sasniedzamos rezultātus, darba organizācijas un vērtēšanas veidus.

2. Ārtelpās plānoto nodarbību laiku pedagogi saskaņo ar mācību pārzini (direktora vietnieku),  informē par to skolēnus un vecākus E-klasē līdz iepriekšējās nedēļas piektdienai plkst.17:00.

3. Uz un no nodarbībām skolēni dodas kājām, ar skolas autobusu vai privāto transportu.

4. Nodarbības sākumā pedagogi iepazīstina ar drošības noteikumiem un skolēni parakstās par to ievērošanu atbilstoši Kārtībai par ekskursiju un pārgājienu organizēšanu.  

5. Skolēni un pedagogi nodarbībā ievēro 2 metru distancēšanos, ja tas nav iespējams, nodarbību laikā lieto mutes un deguna aizsegus.

6. Nodarbības laikā skolēni ievēro pedagogu norādījumus, aktīvi iesaistās uzdevumu izpildē, ir pašdisciplinēti, atbildīgi un pieklājīgi, ar savu rīcību netraucē nodarbības norisi.

7. Skolēniem aizliegts pamest nodarbības vietu bez pedagoga atļaujas.

8. Nodarbību skolēni neapmeklē, ja ir akūtas veselības problēmas vai elpceļu infekcijas pazīmes, par to informējot klases audzinātāju. Skolēniem, kas neapmeklē ārtelpu nodarbības, attiecīgajā dienā notiek attālinātais mācību process saskaņā ar stundu sarakstu un uzdevumiem E-klasē

9. Ja nodarbību laikā skolēnam  novēro slimības simptomus, atbildīgais pedagogs sazinās ar skolas medmāsu un vecākiem, vienojas par tālāku  rīcību.

10. Nodarbību dienā skolēniem līdzi ir individuāli lietojamas pusdienas.

11. Pedagogs ir tiesīgs atcelt plānoto ārtelpu nodarbību nepiemērotu laika apstākļu dēļ, paziņojot par to skolēniem un viņu vecākiem E-klasē un telefoniski.

“Kad es izaugšu liels – es būšu…”

Turpinot iepriekšējos gados iesākto tradīciju, februāris Vecumnieku vidusskolas pirmsskolas grupās aizritēja izzinot dažādus amatus un profesijas.

Šoreiz tika noskaidrots, ko dara – biškopis, dārznieks, slaukšanas operators, arhitekts, fitnesa treneris, ornitologs, meteorologs, zirgu treneris, florists, vides inspektors un arborists. Skolēni darbojās ar interesi – tika gatavoti vulkāni, dzītas naglas, piemērīti biškopja kombinezoni, šķiroti atkritumi un pat aplūkoti dažādi arborista instrumenti.

“Taurenīši” ar skolotājām Agnesi Briedi un Janu Pabrūkli kļuva par dārzniekiem. Rotaļnodarbībās tika pētīts, sēts un stādīts. Taurenīšu grupas audzēkņi veica eksperimentu ar sīpolloku diedzēšanu- novietojot dēstus dažādās vietās – gaismā uz palodzes un skapī. Sajūsmu radīja baltais sīpolloks, kas bija audzis tumsā. Eksperiments turpinājās un bērnu izbrīns bija vēl lielāks, kad sīpolloks sastapies ar gaismu pēc trīs dienām kļuva zaļš. “Taurenīšu” audzēknis V. Bērziņš (4 gadi) teica: “Palika zaļš kā Šreks!” Šobrīd uz “Taurenīšu” grupas palodzes zeļ garā pupa.

“Mārītes” kopā ar skolotājām Līgu Bikmani un Mariku Ušecku centās izzināt slaukšanas operatora pienākumus un arhitekta galvenos darba uzdevumus. Slaukšanas operatora profesija bērniem bija sveša, tie sacīja “slaucītājs”. Interesanta izvērtās aktivitāte, kad tika imitēta slaukšana  (gumijas cimdos tika pildīts ūdens)- grupā valdīja smiekli un prieks. Lai no papīra locītajām govīm būtu aploks, pie darba ķērās arhitekti. Runājot par šo amatu tika izzinātas dažādas celtnes – mūsu bērnudārzs, mājas, debesskrāpji. Grupā  konstruēja dažādas būves, skolotājas sarunās ar bērniem noskaidroja, ka viņuprāt svarīgākās celtnes ir- ugunsdzēsēju depo, frizētava un policijas iecirknis.

“Bitīšu” audzinātājas Ineta Karaseva un Sindra Peterāne sadarbībā ar Dravu ģimeni rosināja bērnus iepazīties ar biškopja profesiju. Tika sagādāts īsts bišu strops, biškopja tērps,  darbarīki un aksesuāri (slotiņa, rāmīši, dūmkanna). Ietērpšanās biškopja kombinezonā izvērtās par īstu modes skati. Savukārt radošajā darbnīcā  no vaska plāksnēm bērni pagatavoja paši savas sveces un apgleznoja bišu stropu. Rotaļnodarbībā tika degustēts medus un iets rotaļās. Dravu ģimene katram “Bitīšu” grupas audzēknim bija sarūpējusi nelielu pārsteigumu- medus trauciņu.

Visvairāk profesiju februārī izpētīja “Pelēni” ar savām audzinātājām Daci Landorfu un  Līgu Pūķi. Kopumā tika iegūta informācija par galdnieka, slaukšanas operatora, fitnesa trenera, biškopja, dizainera-dekupāžista, fermera, zirgkopja, agronoma darba pienākumiem. “Pelēnu” grupas palodze šobrīd ir pilna ar lociņiem un diedzētiem asniem. Vislielāko prieku bērniem sagādāja improvizēta govs slaukšana un dažādu galdnieka instrumentu izmēģināšana. Dienas brīvajos brīžos bērni iejutās fitnesa trenera tēlā un izdejojās dažādos zumbas ritmos.

Sadarbībā ar Inesi Priedi “Zīlītes” un to skolotājas – Aija Matuzeviča un Zaiga Tilta mācījās pagatavot dažādas kompozīcijas. Inese Priede iepazīstināja pirmsskolēnus ar florista darba specifiku- materiālu dažādību, svētku, dāvanu noformēšanu. Par vērīgo skatīšanos un klausīšanos katram audzēknim Inese bija sagatavojusi pārsteigumu- nelielu dekoru. Zināšanas un prasmes liekot lietā “Zīlītes” pagatavoja saviem vecākiem Valentīndienas kompozīcijas, netika aizmirsts arī par draugiem un kolektīvu.

“Ezīši” kopā ar audzinātājām Liliju Peterāni un Ingu Siliņu izvēlējās iepazīties ar zirgu trenera profesiju. Visa mēneša garumā audzēkņi iepazinās ar dažādiem zirgu trenera atribūtiem, vēroja filmas. Skolotāja Inga bija atnesusi jātnieka tērpu un trenera darbarīkus. Nodarbībās bērni ar tiem iepazinās – izpētīja un noskaidroja to pielietojumu.

Sadarbībā ar Tamāru Samuševu tika organizēts pārgājiens uz JSK “Gaita” staļļiem. Bērni cienastā zirgiem bija sarūpējuši – burkānus, ābolus, kāpostus. Tamāra “Ezīšu” viesus laipni uzņēma un pastāstīja daudz jauna par zirgiem- par to izturēšanos un trenēšanu. Liels bija auklītes Zigrīdas Smilgas prieks, kad atgriežoties grupā visi bērni čaloja un stāstīja par piedzīvoto, redzēto un uzzināto.

“Skudriņu” grupā kopā ar audzinātājām Inesi Aldi un Kristianu Gertsoni valdīja īsta kņada. Mazuļi bija iejutušies ornitologa tēlā un iepazina dažādus putnus. Grupā nemitīgi tika atskaņotas putnu balsis.  “Skudriņas” temata ietvaros pagatavoja putnu barotavas un binokļus, ko pielietoja pastaigu laikā, lai labāk saskatītu bērnudārza apkārtnē esošos putnus.

Laika apstākļus vēroja un meteorologa lomu izspēlēja “Spārītes” un to audzinātājas Inese Kokoreviča-Praškeļeviča un Klinta Miezīte. Audzēkņiem kopā ar vecākiem bija jāvēro laikapstākļi un jāpagatavo pašiem sava laika ziņu grāmatiņa. Lai iegūtu vairāk informācijas par laikapstākļiem, grupā tika veikti dažādi eksperimenti- veidoja lietu, sniega bumbas, vulkānus, gatavoja mākoņus.  Visaizraujošākais bērniem šķita – laikapstākļu sensoro burciņu izveide un pašiem sava slaima (dubļu) gatavošana.

Profesiju mēnesī “Lapsiņas” ar savām audzinātājām Baibu Gerdiņu un Kristīni Brikovsku iepazinās ar vides inspektora profesiju. Rotaļnodarbībās bērni noskaidroja, ka šīs profesijas pārstāvji pieskata, lai cilvēki nenodarītu pāri mums apkārt esošajai dzīvajai radībai. Ar rotaļu palīdzību bērni mācījās, kad zemīte ir “laimīga” , kad “bēdīga” un kā mēs to ietekmējam. Liela uzmanība grupā tika pievērsta atkritumu šķirošanai, lietu otrreizējai pielietošanai – piena pakās tika sētas samtenes, olu bretēs  dēstīti sīpoli, ūdens resursu taupīšanas nolūkos, grupā tika ienests un izkausēts sniegs ar kuru pēc tam laistīja telpaugus. Grupā tika nolemts, ka izveidotais “atkritumu šķirošanas punkts” tiks saglabāts arī turpmāk.

Februāra mēnesī mazie “Pūcīšu” bērni kopā ar audzinātājām Lauru Novicku un Vitu Vēveri daudz runāja par savām ģimenēm un kādās profesijās strādā vecāki un vecvecāki. Ar milzīgu aizrautību tika izzinātas pavāra, konditora un pārdevēja profesijas aizkulises, taču visvairāk tika gaidīta dienu, kad iepazīsies ar arborista profesiju.

Kā jau zināms, mazi bērni informāciju uztver caur praktisko darbošanos, tāpēc iepazīstināt ar šo profesiju tika aicināts viens no Vecumnieku novada arboristiem un ļoti atsaucīgs “Pūcīšu” tētis Jānis Klāviņš.

“Pūcīšu” diena iesākās ar arborista darba rīku izpēti un kāpelēšanu pa jaunizveidoto  mobilo kāpšļu laukumu. Liels bija bērnu prieks, kad arborists rāpās kokā un izzāģēja sausos zarus.

Sirsnīgs paldies par atsaucību un sadarbību: Inesei Priedei, Dravu ģimenei, JSK “Gaita” un Tamārai Samuševai, Jānim Klāviņam.

Uz tikšanos pavasarī!

Direktora vietniece Ilvija Špundzāne

Vecumnieku vidusskolas skolēni plūc laurus Latvijas Nacionālā mākslas muzeja literārajā konkursā “Baltijas varoņi”.

Latvijas valsts simtgades izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ietvaros Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīkoja prozas un dzejas konkursu “Baltijas varoņi”, kurā aicināja piedalīties 7.–12. klases skolēnus. Konkursa mērķis bija veicināt skolēnu radošo izpausmi, sagatavojot darbu prozas vai dzejas veidā.

Arī Vecumnieku vidusskolas 8.a klases skolēni, atbalstot šo iniciatīvu, bija daļa no literāro darbu radītājiem, kuri rakstīja par mūsdienu varoņiem. Skolēni radoši izpaudās  abos žanros –  gan dzejā, gan prozā.

Kas ir mūsdienu varoņi pusaudža acīm?  Tie ir barikāžu dalībnieki, robežsargi un mediķi. Kas rada mūsdienu varoņus  un kas liek rakstīt par tiem?  Atbilde ir vienkārša. Kāds laiks – tādi notikumi un tādi varoņi!  Kāds ir tavs mūsdienu varonis?

Paldies skolotājai Ingrīdai Segliņai par jauniešu motivēšanu, iedrošināšanu un atbalstīšanu.

Apsveicam  Madaru Klauģi, Renāru Neverovski, Martinu Cauni, Patriku Sproģi un Akseli Neimani!

Direktora vietniece Sanita Roga

Ķērpju kā gaisa kvalitātes indikatoru pētījumos – BioBlitz.

UNESCO vides izglītības projekta “Baltic Sea Project” ietvaros skolēni un skolotāji tiek aicināti iesaistīties ķērpju kā gaisa kvalitātes indikatoru pētījumos – BioBlitz.

Tu vari kļūt par zinātnieku palīgu, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu pētījumā, kurā iesaistītas valstis visapkārt Baltijas jūrai! Nepieciešams- mobilais telefons un vēlme darboties:)

1.solis. Veikt reģistrāciju dalībai ķērpju novērošanai – https://forms.gle/sihis9WqoDX219ta8 

2.solis. Līdz 28.februārim veikt ķērpju fotofiksāciju lietotnē “iNaturalist” tuvākajā apkaimē. Instrukcija šeit: https://www.youtube.com/watch?v=9sgVrkTHKwE 

Svarīgi – 1 stundas laikā fiksēt pēc iespējas vairāk ķērpju sugas, ko var atrast apkārtnē. 

Vairāk informācijas par projektu: https://unesco-bsp.blogspot.com/2021/02/bsp-air-quality-month-with-lichen.html

Lai es zinātu par Tavu piedalīšanos, lūdzu, atsūti man e-klasē savu lietotājvārdu “iNaturalist”, lai par aktīvu dalību pētījumā un skolas vārda popularizēšanā saņemtu balvu!!! Skolotāja I.Tamane

Silto džemperu diena

#Ekoskola #UzvelcDžemeperi 9. februārī Vides izglītības fonds aicina Latvijas izglītības iestādes, uzņēmumus, pašvaldības, ģimenes – ikvienu – piedalīties ikgadējā akcijā “Silto džemperu diena”. Akcijas mērķis ir izglītot sabiedrību par klimata pārmaiņām un veicināt videi un klimatam draudzīgākus paradumus. Silto džemperu dienā tradicionāli telpās tiek nedaudz samazināta temperatūra un visi tiek aicināti uzvilkt siltāku džemperi, tādējādi simboliskā veidā apliecinot atbalstu iniciatīvai. http://www.videsfonds.lv/lv/04-02-2021

“Cimdiņu gājiens”

Jau vairākus gadus Vecumnieku vidusskolas pirmsskolas grupas piedalās Meteņos. Tā ir pēdējā reize pirms pavasara, kad ļaudis iet maskotos gājienos – dziedādami un svētību nesdami, apciemo tuvējos ciemus un sētas. Šogad gājiens klātienē izpaliek, nav iespējas kopīgi lustēties, tāpēc  “Taurenīši”, “Mārītes”, “Bitītes”, “Spārītes”, “Lapsiņas” un “Pūcītes” pievienojās virtuālajam svinētāju pulkam, dodoties cimdiņu gājienā.

“Pūcītes” novembrī rīkoja izstādi “Sasildi Latviju”, kurā galvenais elements bija rakstains dūrainis. Šoreiz atlika tos vien saskaitīt un izmērīt, lai uzzinātu sagādāto cimdu kopējo garumu – 33m un 56cm.

“Spārītes” rotaļnodarbību laikā apguva prasmi izgriezt cimdus uz pareizo pusi un sameklēt pārīti (rotaļa “Atrodi draudziņu”). Lai izmērītu dūraiņus, grupā tika izveidot vesels cimdu ceļš, kura garums bija – 15m un 12cm.

“Bitītes” aplicēja, zīmēja un krāsoja savu sapņu cimdus. Cimdiņu gājienā “Bitītes” veica 17m un 81cm.

“Mārītes” gatavoja savus rakstainos cimdus – darinot tos ar krāsām un plastilīnu. Lai izzinātu cimdu garumu tika izmantoti dažādi nosacīti mēri – plauksta, pēda, pirksti. Darināja cimdu ceļu no dūrainīšiem, tas sasniedza 9m un 36 cm garumu.

“Taurenīši” izpētīja dūraiņu rakstus un no dažādiem materiāliem veidoja ritmiskas rindas. Izmērītais cimdu garums sasniedza 6m un 92cm.

“Lapsiņas” ar rotaļu palīdzību pētīja dūraiņus un bija patiesi pārsteigti par dažādajiem rakstiem. Lielu interesi raisīja fakts, ka cimdu izgriežot uz otru pusi raksts atšķiras. “Lapsiņas” gājienam pievienojoties veica 11m 7cm.

Latviešu tautas ticējums vēsta: braucot no kalna ar ragavām – kurš tālāk aizbrauc tam garāki lini aug. Pirmsskolas grupu izveidotais cimdiņu ceļš sasniedza 93m un 84cm, to veidoja 202 dūraiņu pāri. Ceram uz veselību un pārticību visa gada garumā!

Paldies visiem, kas piedalījās cimdiņu gājienā!