Pavasarim atnākot, atkal no jauna ieraugām, cik skaista ir mūsu zeme, kad sāk plaukt koki un puķes, skan putnu dziesmas un saulainā diena vilina mūs laukā! 11.klase ģeogrāfijas stundā, mācoties par tūrisma resursu izmantošanu un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, veica projekta darbu un novērtēja Vecumnieku iedzīvotājiem iemīļotās pastaigu takas abu ezeru apkārtnē. Nodarbībā izmantojām Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādāto metodisko materiālu “Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes!”. Skolēni iepazinās ar teorētisko materiālu par antropogēno faktoru ietekmi ekosistēmās, Dabas aizsardzības pārvaldes radīto informatīvo kampaņu un zīmi “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!’, diskutēja par tās nepieciešamību savā ciematā, modelēja dabas taku “uz papīra” un veica novērojumus dabā. Skolēni izstaigāja gan Vecā, gan Jaunā ezera apkārtni, apkopoja novērtos datus anketā un aprēķināja, cik lielus finansiālus ieguldījumus vajadzētu, lai šajās vietās veiktu dažādus atpūtas takas infrastruktūras uzlabojumus.
11. klases skolēnu atziņas: Bija interesanti plānot infrastruktūru mūsu tik pazīstamajās vietās! Līdz šim nebiju aizdomājies, cik daudz varētu maksāt takas izbūve ar dēļiem vai skatu tornis, lai baudītu apkārtni no augšas! Jaunā ezera apkārtne arī būtu pelnījusi tādus uzlabojumus un labiekārtojumus kā pie Vecā ezera. Jaunais ezers apbur ar savu klusumu un nesamāksloto skaistumu, to nedrīkst pazaudēt, piesārņojot un pārbūvējot. Vecā ezera apkārtnē nepieciešams salabot soliņus un izveidot informatīvo stendu. Redzējām, ka ir cilvēki, kas rūpējas par dabas tīrību, arī izvietojuši atgādnes un “āpša zīmi”, lai apmeklētāji nepiesārņo atpūtas vietu pie ezera. Bet žēl, ka paši vietējie iedzīvotāji ir tie, kas savus atkritumus atstāj dabā. Šādas stundas svaigā gaisā, strādājot grupās ar klases biedriem, sniedz lielāku izpratni par notiekošo savā tuvākajā apkārtnē un liek arī mums aizdomāties par savu rīcību ikdienā!
Ingrīda Tamane ģeogrāfijas skolotāja
