Sākumskolas skolotāja Antra Zikova:
Vienkārši- lai ļoti veicas! Ticēt saviem spēkiem! Nākotnē- trāpīt desmitniekā un izvēlēties tādu profesiju, lai būtu tā- ar prieku uz darbu, ar prieku uz mājām, tad būsiet laimīgi!
Latviešu valodas un literatūras skolotāja Ingrīda Segliņa:
Tāda neliela grupiņa (ja kādi 2 nav skolā, tad vispār pēc klases neizskatās), bet ļoti dažādi, atšķirīgi. Cits atturīgs, cits šauj ārā visu bez apdoma. Citam vienmēr ir viedoklis, cits labāk paklusēs. Cits visu pārvērš par joku, cits- nepasmaidīs arī tad, ja ir joks… Citam svarīgi, lai visi skolas darbi būtu labi izdarīti, citam- ierasties un atzīmēties, jo īstā dzīve ir tur- ārā, aiz skolas sienām. Tik dažādi! Un tomēr kaut kas viņus vieno un, ja vajag, viņi kļūst par tādu mazu, stingru dūrīti un kopā paveic vajadzīgo. Viņus vieno liels un gaišs optimisms, ka gan jau viss beigsies labi. Skaidrs, ka tā arī būs. Man patīk, ka viņi ir draudzīgi savā starpā- redzu viņus Vecumniekos kopā, mazos bariņos. Reizēm viņos parādās tāda mīlīga bērnišķība, kad var smieties un muļķoties bez kāda iemesla. Mēs esam risinājuši draudzīgas sarunas gan par skolu, gan par vēsturi, gan par dzīvi. Labi sarunu biedri. Viņi ir jauki cilvēki, un es esmu pārliecināta, ka tādi viņi paliks arī dzīvē. No sirds 12.klases skolēniem novēlu atrast savu īsto vietu dzīvē, un tai obligāti nav jābūt vienīgajai, var izmēģināt tik daudz ko. Gan jau skolas laikā neapgūtais kaut kur arī pietrūks, bet jātiek būs galā un tiks. Lai veicas eksāmenos!
Kulturoloģijas skolotāja Andra Rušmane:
Esiet savā dzīvē drosmīgi. Drosme nepieciešama sapņot, drosme izvirzīt lielus mērķus un lēnītēm uz tiem virzīties. … drosme ir pateikt viedokli un atzīt, ka kaut kas nav bijis pareizi, ka esi kļūdījies. … drosme ir vajadzīga arī reizēm paklusēt… esiet drosmīgi ieklausieties savos sapņos un ejiet un tos piepildiet!
P.S. Neviens cits to jūsu vietā nedarīs.
Klases audzinātāja Ingrīda Tamane:
Mīļie divpadsmitie! Šorīt ķirši un ievas ir pilnos ziedos (skolas kastanis gan vēl pumpuros☹), tulpes un narcises izdaiļo skolas puķu dobes, un putni tik skaļi no rīta dzied sveicienus jaunajai dienai! Šodien uz kārtējo mācību stundu jūs vairs nesauks skolas zvans! Lai cik kādreiz tas atskanējis iepriecinoši, izklausījies apnicīgs vai licis drusku satraukties (vismaz sākumskolā?:)), ir taču mazliet arī.. tā dīvaini… jums tas šodien nezvana… Jā, jūsu stundu laiks skolā ir aizskrējis, priekšā eksāmeni un pēc tam lielā dzīve. Putni, kas sēž kokā, nebaidās nokrist, jo tie nepaļaujas uz zaru, bet gan uz saviem spārniem! Tā arī jums būs paļauties uz to, ko esat apguvuši un iemācījušies, uz to, ko no sirds jums snieguši skolotāji, no sirds atbalstījuši un palīdzējuši jūsu vecāki un vecvecāki! Parādiet labāko, ko jūs varat ne tikai katrā eksāmenā, bet arī turpmāk katrā savas dzīves mirklī! Lai priecīga diena visiem!