Reizē ar septembra siltajiem saules stariem, ritošām lietus lāsēm un bagāto ābolu ražu, kā katru gadu, mūsu skolā ienāk Dzejas dienas. Dzejas vārsmas kā raiba un krāsaina kļavas lapa ievijas mūsu ikdienā. Šogad uz pirmo tikšanos aicinājumam atsaucās mazie pirmklasnieki. Pārlapojot Ievas Samauskas mīklu dzejoļu grāmatu “Vecis iet pa dārzu, pankūkas bārdā” uzzinājām, kas tā krāsainā princese, kas ir zelta kamols, un vai dzeltenā siera ripa ir kādam kabatā paslēpusies.
Skolas ābeļdārzā visus sagaidīja “garā bize”, ko vajadzēja sapīt, “skaļais klaigātājs” ar raibo uzsvārci izstaigāja līkumu līkumus, lai satiktu savas pavalstnieces.
Gribot negribot, piedalījāmies sakņu dārza novākšanas talkā, tad arī sapratām, kura ir tā zaļā vista, kas tup visu vasaru uz dzeltenām olām.
Pēdējos gados notikušas straujas, dinamiskas pārmaiņas mūsu dzīve. Ikdienā mēs izmantojam jaunās tehnoloģijas, rakstam SMS un nododam informāciju par mūsu emocionālo fonu, pieliekot teksta papildelementus-emociju ikonas. Vai tas nozīmē, ka izmantojot šos teksta papildelementus, tie spētu aizstāt valodu pilnībā?
Ir dzejnieki, radoši cilvēki, kuri to jau piekopj, mums radās interese par šo tēmu, un arī mēs to gribējām izmēģināt.
Sesto klašu jaunieši iepazīstināja ar rakstnieku dzejas vārsmām, kuras pārvērstas “emodži Ikonās”, kā arī lasīja savus gara darbus, kuri izdaiļoja pateiktos vārdus. Paldies skolotājai Dacei Stavro par jauniešu iedrošināšanu.
Paldies pirmo klašu audzinātājām Ivandai Ieveniecei, Anitai Čerpinskai un Danutei Pauniņai par zinātkāro skolēnu ievešanu dzejas pasaulē.
Kopā ar skolotāju Solveigu Vītolu jaunieši izlaipoja Imanta Ziedoņa dzejas takas, ieklausījās dziesmās ar I.Ziedoņa vārdiem.
Nemanāmi un krāsaini piepildīts paskrēja laiks, lai atkal satiktos ar bērnu gaišajiem smaidiem, mirdzošajām acīm pie grāmatu plauktiem skolas bibliotēkā.
Skolas bibliotekāre Sarmīte Vēvere
