1.fāze. Viens no pirmajiem tematiem 7.klases literatūrā- bibliotēkas, to vēsture Latvijā, kā arī dzeja, kur paredzēts ielūkoties dzejnieka Ausekļa dzīvē un darbībā, iepazīt dzejoli “Gaismas pils”. Lai šo visu varētu apgūt, uzsākām projektu “Gaismas pils”. Vispirms klases stundās un literatūrā uzzinājām par Latvijas Nacionālās bibliotēkas vēsturi no izveidošanas 2019. gadā līdz jaunajai ēkai Daugavas krastā. Nozīmīgi ir tas, ka LNB šogad svin 100 gadus. Stundās uzzinājām, kāpēc mūsu nacionālo bibliotēku dēvē par Gaismas pili, runājām par simboliem šajā nosaukumā, no kurienes tie ņemti, pētījām teikas par nogrimušām pilīm, arī paši tādas sacerējām, klausījāmies eksprezidentes V.Vīķes Freibergas teikto par ēkas projektā saskatāmiem simboliem. Iepazinām arī bibliotēkas projekta autora arhitekta Gunāra Birkerta personību un viņa darbu pie Gaismas pils projekta. Noskaidrojām, ka G.Birkerts ar šo projektu iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Vienā no mācību stundām tuvāk iepazinām arī pašu kultūras kanonu.
Nākošais temats saistījās ar dzejnieka Ausekļa dzīvi un daiļradi. Galvenais uzdevums- iepazīt Ausekļa dzejoli “Gaismas pils” . Uzzinājām informāciju par dzejnieka dzīvi, detalizēti iepazinām dzejoļa “Gaismas pils” saturu, zīmējām komiksu katram pantam veidojot atbilstošu attēlu, tādējādi labāk iepazīstot, par ko runāts dzejolī. Uzzinājām, ka slavenais latviešu komponists Jāzeps Vītols, izmantojot Ausekļa dzejoli “Gaismas pils”, sacerējis kora dziesmu “Gaismas pils” un ar to iekļuvis ne tikai visu laiku Dziesmu svētku repertuārā, bet arī Latvijas kultūras kanonā. Klausījāmies šo dziesmu un runājām par to, ka tā ir pelnījusi atrasties abos.
2.fāze. Devāmies aplūkot, sadzirdēt, sajust to, par ko esam mācījušies. Vispirms uz mūsu Gaismas pili- LNB. Nolēmām, ka palūkosimies uz visu caur kultūras kanona prizmu. Gaismas pilī piedalījāmies nodarbībā “Latvijas kultūras kanons”, kur nostiprinājām savas zināšanas par to, kā arī uzzinājām daudz ko jaunu. Pēc tam devāmies ekskursijā pa bibliotēku, gide ļoti detalizēti izstāstīja informāciju par šo ēku no idejas par tās būvniecību līdz darbībai mūsdienās. Iepazinām arī izstādi, kurā bija iespējams aplūkot Gunāra Birkerta idejas un projekta tapšanas gaitu. Pati ēka no iekšpuses atstāja varenuma (pils), tomēr viegluma (gaisma) iespaidu. Skolēni ļoti novērtēja ēkas arhitektonisko risinājumu, teikdami: “Nav Latvijā otras tādas ēkas!”. Viņi atzina, ka G.Birkerts ir ļoti talantīga un spēcīga personība, tāpat kā pagājušā gadā iepazītais K.Zāle ar Brīvības pieminekli un Brāļu kapu ansambli. Daži pamanījās arī kļūt par LNB lasītājiem un iegūt lasītāja karti.
Tad mūsu ceļš kājām veda pāri Daugavai, vērojot unikālo un skaisto ainavu. Izrādās, ka mums ir iespēja baudīt vēl vienu kultūras kanona vērtību- Vecrīgas panorāma. Pašu Vecrīgu iepazinām tuvāk orientēšanās spēlē, kurā vajadzēja meklēt dažādus kultūras objektus. Mūsu ceļš aizveda arī līdz Latvijas Mūzikas akadēmijai, kur mūs sagaidīja nodarbības vadītāja, lai iepazīstinātu ar Jāzepu Vītolu- komponistu, kura vārdā nosaukta šī mācību iestāde. Devāmies izzinošā ekskursijā pa akadēmijas telpām, ciemojāmies Jāzepa Vītola darba kabinetā- muzejā, uzzinājām interesantus faktus par viņa dzīvi un klausījāmies dziesmu “Gaismas pils” Dziesmu svētku ierakstā. Kopumā šī projekta ietvaros esam iepazinuši 4 kultūras kanona vērtības: 1)Gunārs Birkerts un viņa LNB projekts 2)Jāzepa Vītola komponētā dziesma ar Ausekļa vārdiem “Gaismas pils” 3)Vecrīgas panorāma 4) Dziesmu un deju svētki.
3.fāze. Mājās atgriežoties, noskaidrojām, kas iegūts, pildījām testu par kultūras kanonu, veidojām objektus/maketus “Mana Gaismas pils” un prezentējām tos. Esam ieplānojuši izveidot uz 18.novembri muzikāli dramatisko izrādi “Gaismas pils”, kuru parādīsim vecākiem.
Pārnese: apgūsim literatūrā tematu Rainis “Zelta zirgs”, jo G.Birkerta idejas pamatā ir bijis stikla kalns kā tautas brīvības simbols. Tātad LNB ne tikai kā Gaismas pils- brīvība, kura jāatgūst, jāsasniedz, bet arī kā Stikla kalns- pēc brīvības atgūšanas jātiecas uz tālāku attīstību un izaugsmi. Tas nozīmē, ka nākošo skolas somas projektu varēsim saistīt ar Raiņa vārdu.
Sagatavoja I. Segliņa